Nereti domājam par to kā strādāt gudrāk un palielināt produktivitāti darba vidē - sākot ar rīta kafijas tasi un beidzot ar dienas plānu sarakstiem, lielākā daļa no mums ķeras pie dažādiem risinājumiem, cenšoties uzlabot savu sniegumu ofisā. Tomēr viens no visbiežāk ignorētajiem un pārsteidzoši nozīmīgākajiem produktivitātes veicinātājiem ir gaiss, ko elpojam: kad CO₂ līmenis telpās paaugstinās līdz 1000 ppm, kognitīvā veiktspēja var samazināties pat 23%.

Mūsu produktos ir iekļauts ABCD klimata klases panelis, praktisks palīgs, ko esam izstrādājuši, lai atvieglotu biroja apstākļu izvērtēšanu. Šīs klimata klases izstrādātas, balstoties uz 2024. gadā žurnālā “Agronomy Research” publicētu zinātnisko rakstu, kurā analizēta temperatūras, mitruma, ventilācijas un CO₂ koncentrācijas ietekme uz produktivitāti un labsajūtu biroja vidē.Pārvēršot jaunākos pētījumus vienkāršā un intuitīvā vizuālā ceļvedī, mēs atvieglojam izpratni par to, kā gaiss, ko elpojat darbā, var vai nu atbalstīt Jūsu sniegumu, vai arī nemanāmi to kavēt.

Pētījuma ievads

Viens no svarīgākajiem izvirzītajiem argumentiem - iekštelpu gaisa kvalitāte sniedzas daudz tālāk par komfortu, tā tieši nosaka, cik fokusēti un efektīvi darbinieki spēj strādāt visas dienas garumā.Pētījums, kas tika veikts Rīgas Stradiņa universitātē, ietvēra pilotpētījumu, kurā tika pārbaudīta kognitīvā veiktspēja, izmantojot trīs dažādus testus. Pētījumā atklājās, ka tieši CO₂ koncentrācija visvairāk ietekmē darba spējas - paaugstināts līmenis pastāvīgi bija saistīts ar samazinātām kognitīvajām spējām un zemāku produktivitāti. Uzņēmējiem tas nozīmē, ka rūpes par gaisa kvalitāti nav tikai komforta nodrošināšana, bet gan stratēģisks ieguldījums darbinieku produktivitātē un ilgtermiņa panākumos.

Temperatūra: apslēptais panākumu atslēgas elements

Saskaņā ar pētījumiem, pat nelielas temperatūras izmaiņas var būtiski ietekmēt produktivitāti. Rezultāti parādīja apgriezta U veida sakarību starp termiskajiem apstākļiem un sniegumu, kas nozīmē, ka produktivitāte sasniedz maksimumu optimālā temperatūrā un krītas abās pusēs. Darba spējas ir visaugstākās 22-24 °C temperatūrā, kad kognitīvās funkcijas un koncentrēšanās spējas sasniedz maksimumu. Ja temperatūra pārsniedz 25 °C, efektivitāte samazinās par aptuveni 2 % katru nākamo grādu, un koncentrēšanās spējas ievērojami pasliktinās, sasniedzot 30 °C. Līdzīga korelācija novērojama arī pie zemas temperatūras, kur sniegums samazinās pie 17-18 °C, tikpat būtiski kā 28 °C siltā vidē. Optimāli termiskie apstākļi palīdzēs darbiniekiem saglabāt augstu efektivitāti un darba kvalitāti.

CO₂ - nemanāms faktors, kas samazina koncentrēšanās spējas

Smadzenes veido tikai 2% no ķermeņa svara, bet patērē 20% no mūsu skābekļa, kas nozīmē, ka pat nelielas gaisa kvalitātes izmaiņas spēcīgi ietekmē koncentrēšanās spējas, atmiņu un lēmumu pieņemšanu. Tāpat kā smadzenes ir jutīgas pret skābekļa izmaiņām, tās asi reaģē arī uz CO₂. Latvijā sabiedriskās ēkās ieteicams uzturēt CO₂ līmeni zem 1000 ppm, tomēr birojos un sanāksmju telpās garu sapulču laikā tas var sasniegt 1900 ppm. Pētījumi liecina, ka sasniedzot 1000 ppm kognitīvā veiktspēja samazinās par 11-23%, bet pie 2500 ppm par 44-94%. Šie atklājumi uzsver, ka laba ventilācija un gaisa kvalitāte ir būtiska, lai darbinieki būtu modri un produktīvi.

Kāpēc sabalansēts mitruma līmenis uzlabo darba efektivitāti

Iekštelpu mitruma uzturēšana 40–60 % robežās ir ļoti svarīga koncentrēšanās spējai, komfortam un produktivitātei. Pareizs mitrums svarīgs acīm, mazina nogurumu un palīdz cilvēkiem strādāt precīzāk. Lasīšanas uzdevumu veikšanas precizitāte sasniedz maksimumu 40 % mitruma līmenī, savukārt ļoti zems vai ļoti augsts rādītājs (virs 70 %) var izraisīt pārkaršanu, dehidratāciju un nogurumu. Pat ražošanas nozarē mērens mitrums palielina produktivitāti, norādot tā ietekmi uz efektivitāti. Eiropas biroju aptaujas parādīja, ka gandrīz puse darbinieku izjūt sausā gaisa negatīvo ietekmi, kas apliecina, ka mitruma kontrole nav tikai komforta aspekts, bet arī būtisks nosacījums veselībai un darba kvalitātei.

Svaigs gaiss, skaidrāks prāts

Gaisa apmaiņas ātrumam ir tieša ietekme uz koncentrēšanās spējām un efektivitāti. Pētījumi liecina, ka ventilācijas palielināšana no 3 l/s līdz 30 l/s uz vienu personu uzlabo teksta apstrādes ātrumu un kopējo produktivitāti līdz pat 2,4%. Labāka gaisa plūsma arī mazina diskomfortu un samazina saslimšanas, samazinot slimības dienu skaitu no piecām līdz mazāk nekā četrām gadā. Pareiza ventilācija nodrošina gan prāta, gan ķermeņa vislabāko darbību.

Galvenais secinājums no pētījuma: vispirms pārraugiet CO₂

Pētījums secina, ka temperatūra, mitrums, ventilācija un CO₂ ietekmē būtiski produktivitāti, bet CO₂ ietekme ir viszīmīgākā. Kad CO₂ līmenis sasniedz 1000 ppm, kognitīvā veiktspēja var samazināties par 23%, bet, sasniedzot 2500 ppm, līdz pat 94%. Salīdzinājumam, ventilācijas plūsmas palielināšana palielina produktivitāti tikai par aptuveni 2,4%. Nav nejaušība, ka NASA īpašu uzmanību pievērš gaisa kvalitātei - astronautu darbs kosmosā notiek vidē, kur pat nelielas novirzes gais kvalitātē var ietekmēt koncentrēšanos un lēmumu pieņemšanu. Tas pats princips darbojas arī uz Zemes: CO₂ līmeņa kontrole ir viens no praktiskākajiem veidiem, kā saglabāt koncentrēšanās spējas, veselību un ilgtermiņa produktivitāti.

Nav nejaušība, ka NASA īpašu uzmanību pievērš gaisa kvalitātei - astronautu darbs kosmosā notiek vidē, kur pat nelielas novirzes gais kvalitātē var ietekmēt koncentrēšanos un lēmumu pieņemšanu.

ABCD klimata klases: zinātne satiekas ar komfortu

Pamatojoties uz šajā pētījumā noteiktajām vērtībām, mēs izveidojām biroja vides komforta klases, lai optimizētu gan darbinieku labsajūtu, gan produktivitāti. Lai to padarītu praktisku, mūsu ABCD klimata klases panelis tika pielāgots zinātniskajiem datiem, atspoguļojot galvenos parametrus - temperatūru, mitrumu, ventilāciju un CO₂ līmeni. Šis konkrētais pētījums bija izšķirošs paneļa izstrādē, nodrošinot precīzas, uz pierādījumiem balstītas klasifikācijas. Izmantojot šīs klases, uzņēmumi var ātri novērtēt un uzturēt optimālus darba apstākļus, saglabājot darbinieku komfortu, fokusu un produktivitāti.

Vairāk par pētijumu vari lasīt šeit: Kalkis, H., Vanadzins, I., Kaluznaja, et al. (2024). Changes in work environment parameters in relation to the comfort and factors influencing productivity of office workers: comprehensive literature review. Agronomy Research, 22(3), 1171–1187.